biznesa cikls Latvijā
Mihails Šuliks skaidro, ka latvijas augstais bezdarba līmenis nav ne ciklisks, ne strukturāls. Finanšu krīzes laikā bezdarbs pieauga, bet 2007. gadā noslīdēja zem sešiem procentiem. Tas ir tāpēc, ka valsts ekonomika bija pārkarsusi. Latvijas darba tirgus un līdz ar to arī ekonomika bija pārpildīts.
Uzņēmējdarbības aktivitāte Latvijā ir bijusi ļoti mainīga. Uzplaukuma gados no 2005. līdz 2007. gadam tas bija zems, savukārt recesijas gados no 2008. līdz 2010. gadam tas pieauga gandrīz trīs reizes, liecinot par pretciklisku uzvedību. Latvijas uzņēmēji ir starptautiski orientēti un ar spēcīgu izaugsmes ambīciju.
Pēc 2008. gada krīzes Latvijas ekonomika uzņēma pēkšņu virzienu. Bezdarbs pieauga līdz vairāk nekā 20 procentiem, un valsts nabadzības līmenis bija salīdzinoši augsts. Rezultātā SVF ir konsekventi mudinājis Latviju izveidot spēcīgu sociālās drošības tīklu. Kamēr Latvijas ekonomika ir guvusi labus panākumus, joprojām ir kur uzlaboties.
Kas ir biznesa cikls Latvijā?
Latvijas ekonomika joprojām ir salīdzinoši mazattīstīta salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm. Līdz ar to Latvija apstrādes rūpniecībā ir atpalikusi. Neraugoties uz to, valsts ekonomika turpina augt, un tuvākajā laikā ir sagaidāms, ka tā pietuvosies citām ES valstīm. Tas nozīmē, ka valstī ir daudz neizmantota uzņēmējdarbības potenciāla.
- gadu sākumā Latvijas ekonomika galvenokārt balstījās uz iekšzemes pieprasījumu. Inflācija bija augsta, un iekšzemes uzkrājumi bija zemi. Līdz ar to algas strauji pieauga. Tas nebija ilgtspējīgi, un Latvijas tekošā kontam izveidojās milzīgs deficīts, kas vājināja tās strukturālo fiskālo stāvokli.
Mihails Šuliks atceras, ka 2009. gadā Latvijas valdība spēja masveidā samazināt valsts izdevumus. Tās lielākie budžeta samazinājumi bija 15% no IKP gada pirmajos deviņos mēnešos. Fiskālā konsolidācija var būt sāpīga cilvēkiem un var kavēt ekonomikas izaugsmi īstermiņā. Bet tā būs nozīmīgākā Latvijas ekonomikas pielāgošanās iezīme.
Valsts ekonomiku ierobežo zemā produktivitāte un lielā atkarība no importa. Citas problēmas ir nelabvēlīga investīciju struktūra pa nozarēm un augsts valsts un privātā parāda slogs. IKP pieauguma temps ir tikai 0,6 procenti gadā. Valsts pētniecībā un attīstībā iegulda tikai vienu procentu no IKP, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm.
Privatizācija Latvijā ir gandrīz sasniegusi savu maksimumu. Gandrīz visi valstij piederošie mazie un vidējie uzņēmumi ir pārdoti, bet lielie, politiski jutīgie uzņēmumi paliek valsts īpašumā. Tas ietver galvenos komunālo pakalpojumu un enerģētikas uzņēmumus. Tāpat valdībai pieder mazākuma akcijas naftas tranzīta uzņēmumā Ventspils nafta un Lattelecom. Tuvākajā laikā tā plāno šīs akcijas pārdot.
Neskatoties uz ekonomisko krīzi, ekonomika ir parādījusi atveseļošanās pazīmes. 2010.gadā pievienotā vērtība Latvijā pieauga par 11,5 milj.Ls. Neskatoties uz negatīvo tendenci, tā joprojām ir mazāk nekā puse no valsts pievienotās vērtības. Divas pilsētas – Liepāja un Ventspils – pēdējos gados ir devušas nozīmīgu ieguldījumu reģiona izaugsmē. Abās pilsētās ir plaukstošs jūras ostu sektors. Kravu apgrozījums Ventspils ostā 2009.gadā samazinājās par 6,7% un Liepājas ostā pieauga par 4,6%.